Laiciņu iepriekš rakstīju, ka nevajag baidīties, ka kāds var Tevi nesaprast. Ka pārsvarā visi esam auguši līdzīgā vidē (ar to pašu televīziju, laikrakstiem un radio). Daudz maz līdzīgām problēmām un izaicinājumiem. Jautāju no kurienes rodas frāzes: neaizgāju, nepiezvanīju, nenoskūpstīju, jo domāju, ka viņš/viņa nesapratīs. Katrs vēlas būt unikāls un īpašs un dažreiz arī nesaprasts.

Šodien es domāju savādāk, mēs nekad tā līdz galam nesapratīsim otru cilvēku, viņa rīcības motīvus, domas, pasaules redzējumu, viņa dusmas vai bailes. Ja vēlaties, ka jūs patiešām saprot, meklējiet Dievu. Dievs patiešām saprot (precīzāk būtu teikt redz un pieņem ikvienu tādu kāds šis cilvēks ir bez vērtēšanas vai jebkādām cilvēka dabai piemītošām kaislībām).
Ejot cauri neseniem dzīves līkločiem, atskārtu, ka vislabākais psihoterapeits cilvēks ir pats sev. Ja neapskata variantu, lūgt palīdzību Dievam. Jo cilvēks ir tas, kurš sevi vislabāk pazīst un jūt, kurā lauciņā viņam augsne jāuzrušina, lai iesētu labu sēklu, kurā atkal ir jāizravē nezāles (piemēram, attiecībās ar vecākiem).

Nav tā, ka šobrīd esmu ierakusies grāmatās, mūzikā vai aizrāvusies ar gleznošanu. Pamanu, jūtu un redzu Pasaulē notiekošo vīrusa apkarošanas procesu. Izslimoju, šo vīrusu 2019. gada decembrī, kad vēl par to nerunāja ziņās. Sajūta bija tāda, pavisam nedabiska. Simptomi teica, ka mans ķermenis nekad ar šāda rakstura vīrusu nav saskāries. Vēlāk apcerot vīrusa tēmu, izdzirdēju Dieva balsi, ka šis vīruss nav dabiski radies. Taču vai tas ir Dieva plānā, vēl sevī tirzāju. Nesapratu.
Pirms desmit gadiem biju pieminējusi kaut ko par pasaules virzību un trešo pasaules karu. Kuru nosaucu par karu ar sevi <– jā tik skaļi.
Vakcīnu bizness, ietekmes dalīšana, pretrunīgie viedokļi, pretvakcīnu kustības un pa vidu visam tam nobijies, apjucis vienkāršais cilvēks. Cilvēks ir viens šajā karā, cik stipra ir viņa iekšējā stāja, pārliecība un paļāvība uz Dievu, valdību vai zinātni to parāda katra vārdi un rīcība.

Domājot par šī bloga nākotni, šodien džeza pavadījumā jau piekto reizi zīmēju grafikas darbu “Kaķu ballīte”. Cilvēkiem patīk.

Ar sveicieniem augustā, Zane Vucena