Jau iepriekš biju rakstījusi, ka man piemīt izteikti vizuāla uztvere saistībā ar satura iegaumēšanu vai acumirklīgu uztveršanu. Gadiem ritot saistībā ar to, ka lasu vairāk un arī Dieva Vārdu, ir augusi valodas izpratne un vārdu krājums sašaurinājies. Pats valodas lietojums kļuvis daudz tīrāks no visādām dīvainiem vārdu salikumiem, piemēram, “nāvīgi skaisti”, “ieiet vannā” vai “dažādas lietas” (attiecināts uz parādībām).
Izpratne par izlasīto un izlasītā graudi izsijājas skaidrāk. Jau iepriekš biju pamanījusi, ka mācītāji, kuru sprediķos ieklausos, ļoti precīzi spēj izteikt savas domas tīrā latviešu valodā. Viņu valodas lietojumam seko precīza vārdu izvēle un precīzi izteikti pieņēmumi, kuri visbiežāk dzimst tajā pašā brīdī. Svētrunas ir labi strukturētas un tīkamas ausij. Novēroju, to arī savā dzīvē. Brīžos, kad Dievs pie manis spēcīgi darbojas, jūtu Sv.Gara klātbūtni. Tad mans prāts apskaidrojas un sarunās ar tuvāko arī es vēstījumu nododu bez liekvārdības.
Esmu domājusi par to, kas ir tas, kas palīdz attīstīt savu valodas lietojumu — lasīšana, rakstīšana vai Dieva Vārda studēšana. Spēja uztvert un precīzi pielietot vārdu krājumu ir Dieva dāvana vai talants? Atminos, kad studēju mākslu, itin bieži tulkoju no latviešu uz latviešu valodu pasniedzēju vēstules vai vērtējuma aprakstus saviem kursa biedriem. Jo viņi nesaprata, ko prof. Osis vai doc. Čačka ir gribējuši pateikt…
Šis pārdomu stāsts nav par to, ka ir jārunā bez rusicismiem, lamu vārdiem vai mans sašutums par Latvijas mediju telpas žurnālistu samocīto leksiku. Drīzāk aicinājums tiem, kuri sauc par kristiešiem sekot tam, kas izskan no jūsu mutes. Gribas, lai kristieši vairāk pieseko tam, ko runā ikdienā vai satraucošos brīžos. Kad strādāju tipogrāfijā, bija kolēģes, kuras viena teikuma ietvaros spēja piesaukt gan Jēzu gan velnu. Kā jau tipogrāfijās, kur saspringts darba režīms, šādus: “Jezus Dīva muote cik daudz brāķu” es dzirdēju bieži. Lai gan šādi izteicieni ir zaimošana, nevienai nepārmetu. Drīzāk aicinu, ja runā tīrā valodā, arī domas kļūst tīrākas un nav jābaidās, ka var “pasprukt” īpaši skaisti vārdi vai to neloģiskas kombinācijas vērīgās Latvijas publikas priekšā. <– Šī piebilde ja nākas uzstāties vai sniegt kādu interviju. Saskarsmē novēroju, ka cilvēki, kuri izvēlas runāt tīrā valodā, saskarsmē arī ir brīvāki, varbūt tāpēc, ka paralēli domās neaizvieto “skaistos” vārdus, jo tādu viņu galvās vienkārši nav.
Kā ierasts manā dzīvē neilgi pēc dzejoļa, pārdomu uzrakstīšanas vai gleznas uzgleznošanas Internetā ieraugu ļoti līdzīgu radošo darbuun tādēļ izvēlos to nepubliskot. Tā arī šoreiz, noklausījos šo Solis TV filmēto nelielo video gabaliņu, sapratu, ka māc. Andris Opengeims šo tēmu atklāj visprecīzāk ar savu piemēru un ar saturu. Tādēļ neizplūdīšu savā skatījumā, lai runā Dieva Vārds un svētīgu Jums skatīšanos!

Ar svecieniem septembrī Zane Vucena